Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 10 mēnešos ir mazāks nekā šajā laika posmā pirms gada. Tomēr atsevišķās kravu grupās vērojams stabils pieaugums. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas termināļu kopējo kravu apgrozījumu.
Lielākais kravu kritums pēc apjoma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir SIA Ventspils Nafta termināls - par 21% jeb 1,8 m.t.. Desmit mēnešos pārkrauti 6,6 m.t., kas ir tikai ceturtā daļa no termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir AS Ventspils tirdzniecības osta – desmit mēnešu laikā pārkrauts 1,7 m. t., kas ir par 808 t.t. jeb 32% mazāk nekā 2015.gadā, tiek izmantoti 37% no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauti 767 tūkstoši tonnu jeb par 50% mazāk nekā pagājušā gada desmit mēnešos, tiek izmantota vien sestā daļa termināļa jaudas. Ļoti slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur desmit mēnešu laikā pārkrauti vien 314 t.t., kas ir 6% no termināļa jaudas. Kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers – par 679 t.t. jeb par 27% mazāk nekā iepriekšējā gada desmit mēnešos, sasniedzot 1,8 m.t. Terminālis izmanto tikai trešo daļu iespējamās jaudas. Arī naftas produktu terminālis SIA Ventall Termināls piedzīvo pārkrauto kravu kritumu, sasniedzot 593 t.t., kas ir par 562 t.t. jeb 49% mazāk nekā gadu iepriekš. Par 13% kravu apjoms samazinājies SIA Ventamonjaks, sasniedzot 350 t.t..
Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, labāk šī gada desmit mēneši aizvadīti AS Ventspils Grain Terminal, kur pārkrauti 362 t.t. labības - tas nozīmē, ka tiek izmantota trešdaļa graudu termināļa jaudas. Par 13% jeb 45 t.t. kravu apjomu palielinājis SIA Ventplac kur, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas, pārkrauti 398 t.t.. Par 4% jeb 6 t.t. kravu apjoms palielināts SIA Ventamonjaks Serviss sasniedzot 157 t.t.. Turpina palielināties ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms Ventspils ostā - pasažieru un vieglo auto skaits 10 mēnešos palielinājies par 10%, bet kravas – par 14%. Līdz ar to arī kopējais kravu apgrozījums audzis SIA Noord Natie Ventspils Terminals (+ 289 t.t. jeb 16%) sasniedzot 2,1 m.t..
Aprīlī darbi sākti jaunākajā Ventspils brīvostas piestātnē Nr.12, ko nomā SIA Eurohome Latvija. No šī termināļa nosūtītas pirmās kravas – 266 t.t. apjomā. Septembrī kravu apstrādes darbus sācis SIA Overseas Estates, pārkraujot 5 tūkstošus tonnu palmu eļļas.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 8 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.