1991. gada novembrī Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu par Latvijas Jūrniecības padomes un ostu administrācijas izveidi, bet pusgadu vēlāk Uzņēmumu reģistrā parādījās arī Ventspils ostas administrācijas vārds. Tā sākās Ventspils brīvostas pārvaldes vēsture.
Daži fakti par jubilāri:
- 25 gadu laikā Ventspils ostā sagaidīti 44 750 tirdzniecības kuģi, no tiem 18 052 tankkuģi un 26 698 sauskravas kuģi. Kuģiem bagātākais bijis 2007. gads, kad ostā ienāca 2242 kuģi.
- 25 gadu laikā ostā strādājošie privātie termināļi pārkrāvuši 726,1 miljonu tonnu kravu. Visvairāk pārkrauti naftas produkti.
- Pateicoties Ventspils brīvostas pārvaldes un pašvaldības ieguldījumam prāmju līniju piesaistē (izbūvēta jauna infrastruktūra, piesaistīti operatori), 2002. gadā Ventspils ostā parādījās jauns kravu veids – Ro-Ro kravas, kas ir uz ritošā sastāva ar prāmjiem pārvadājamas kravas. Šo gadu laikā šādi caur Ventspils ostu pārvadāti jau 19,5 miljoni tonnu.
- Lai mazinātu atkarību no vienas nozares, ko turklāt nav iespējams tieši ietekmēt, 2002. gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka darbu jaunas sfēras – industrializācijas – attīstībai. 15 gadu laikā darbam Ventspils brīvostas industriālajā zonā piesaistītajos uzņēmumos izveidotas 1400 jaunas darba vietas. 2010. gadā Ventspilī pirmo reizi darba vietu skaits rūpniecībā pārsniedza darba vietu skaitu ostas sektorā.
- Lai piesaistītu jaunus uzņēmumus biznesa uzsākšanai Ventspilī, brīvostas pārvalde arī uzbūvējusi 7 jaunas ražošanas ēkas, bet tuvākajos gados plānots būvēt vēl 3. Pagaidām nomnieka nav tikai vienai no 3 plānotajām ēkām. Arī visās uzceltajās aktīvi notiek darbs.
- Būvētas un atjaunotas piestātnes, uzbūvēti 6 jauni termināļi (pieciem no tiem infrastruktūru, pievedceļus un piestātnes būvēja Ventspils brīvostas pārvalde, bet sestajam piemērota speciāla atbalsta shēma no Ventspils brīvostas pārvaldes puses).
- Ventspils osta izveidota par dziļūdens ostu, kurā var ienākt lielākie kuģi Baltijas jūrā. Ostas infrastruktūra ir teicamā stāvoklī, un ostas serviss tiek nodrošināts pēc augstākajiem pasaules standartiem.
Ventspils brīvosta vienmēr saņēmusi augstākos novērtējumus
Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs
– Pateicoties brīvostas pārvaldes paveiktajam, infrastruktūra šajos 25 gados ir radikāli mainījusies, un Ventspils brīvostas spēja nodrošināt ļoti efektīvas un konkurētspējīgas infrastruktūras darbu ir neapšaubāma. Ventspils pirmā sasniedza maksimāli pieļaujamo kuģu iegrimi ostā, kādu pieļauj Dāņu šaurumi. Tas ir, 17,5 metru dziļums kanālā un 17 metri pie piestātnēm. Bijām pirmie, kas to paveica, un tas notika pirms gadiem 15. Rekonstruētas ir visas piestātnes, bet lielākā daļa no tām ir dziļūdens, tātad var uzņems kuģus ar kravnesību līdz 75 000 tonnu, kā tas nav citās ostās. Piemēram, Liepājā pie tā pat nav sākts strādāt, bet Rīgā tādas ir tikai atsevišķas piestātnes. Paplašināts kuģošanas kanāls, radikāli nomainīta visa navigācijas un kontroles sistēma, kas kļuvusi daudz modernāka un drošāka. Savukārt ostas nodevas, kādas uzliek Ventspils brīvostas pārvalde, ir zemākas nekā konkurentu ostās – sākot no Rīgas un beidzot ar Klaipēdu. Protams, kravas un klientus nepiesaista brīvostas pārvalde. Termināļu darbs mūs šobrīd ļoti neapmierina, taču tie ir privāti, un lielu iespēju tos ietekmēt mums nav. Vienīgi pret Kālija parku, ar kuru ir līgums, ka jākrauj kālija sāls, un kura solītie apjomi ir ap 6,5 miljoni tonnu, bet tiek krauti ap 300 000 tonnu gadā, uzsākta procedūra, lai izbeigtu piestātņu un zemes nomas līgumu.
Ne velti Financial Times vērtējumā Ventspils brīvosta daudzus gadus saņēmusi augstāko novērtējumu dažādās nominācijās. Parasti mūs nedaudz pārspēj vienīgi Apvienotie Arābu Emirāti. Lai to nezaudētu, ostas funkcionēšana vienmēr jānodrošina maksimālajos parametros. Osta ir jākopj. Sākot ar moliem, kuģošanas kanālu, no kura katru gadu izņemam ap miljonu kubikmetru smilts. Noteikti jāturpina industriālās teritorijas tālākā attīstība. Pa šiem 25 gadiem no nulles ir radīts ap 20 jaunu uzņēmumu, kas turpina sekmīgi darboties un nodarbina ap pusotru tūkstoti cilvēku. Perspektīvā nodarbinātība varētu būt ap 2000. Vienlaicīgi šobrīd konkursa kārtībā jau saņemta Eiropas struktūrfondu nauda trīs jaunu rūpniecības ēku būvniecībai, kur kopumā varētu strādāt ap 300 cilvēku, taču tas šajā jomā noteikti nav viss.
Tāpat turpinām meklēt stratēģisko investoru Ziemeļu ostas apgūšanai. Galvenais skatiens ir uz Ķīnu, kas šobrīd Austrumeiropā apstājusies Baltkrievijā pie Minskas, kur tiek realizēts milzīgs projekts. Mēs mēģinām pārliecināt, ka Ziemeļu osta viņiem varētu noderēt. 100 hektāri tam ir rezervēti. Jāturpina arī darboties, lai nodrošinātu Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju.
