Jaunumi un notikumi
Pabeigta krasta nostiprinājuma pārbūve pie Dienvidu mola
Noslēgušies 11 mēnešus ilgušie krasta nostiprinājuma pārbūves darbi pie zemesgabala Dienvidu mols 5. Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtītos darbus par 1,4 miljoniem eiro veica AS “BMGS”.
Pirmais investors brīvostas teritorijā
Uzņēmums Diana Sveces ir pats pirmais, kurš Ventspils brīvostas industriālajā zonā piesaistīja ārvalstu investīcijas. Uzņēmums veiksmīgi darbojas jau 15 gadus.
Paplašina ražošanu un gaida darbiniekus
Vērienīgajā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijā tiek liktas lietā arī konstrukcijas, kas top Ventspils metināšanas rūpnīcā, kura pēdējos gados pārvarējusi krīzes periodu, paplašinājusi savu piedāvājumu klāstu un sekmīgi turpina darbu.
Pilsētas svētku laikā satiksmei atvērs Kurzemes ielu
Lai Ventspils svētku viesiem būtu ērtāk nokļūt pilsētā, piektdien, 2.augusta vakarā satiksmei atvērs Kurzemes ielu, kur vēl turpinās pārbūves darbi. Pēc svētkiem darbus atsāks, lai tos pilnībā pabeigtu augusta otrajā pusē.
Sarmulis: Galvenais, ka cilvēki būvē mājas Ventspilī
Par stabilitāti ostā, jauniem projektiem brīvostas teritorijas rūpniecības zonā un dzīvi pilsētā saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.
Navigācijas zīmes jūrā un eksponāti uz sauszemes
Pilsētas krastmalā – Ostas ielas promenādē – Ventspils brīvostas pārvalde īsteno kārtējo interesanto pilsētvides attīstības projektu. Kad pabeigs Ostas ielas posma labiekārtošanu no Ziemas ostas līdz Ostas kapteiņa dienestam, šeit tiks uzstādīti eksponāti, kas pastāstīs par interesanto, bagāto un ne vienmēr vieglo Ventspils ostas vēsturi.
Nodrošinām ostas ikdienas uzkopšanu
Gruntssūcēja Dzelme kapteinis Uldis Jansons uz šī kuģa, kas ir lielākais Ventspils brīvostas flotē, strādā jau 25 gadus. Sācis kā otrais stūrmanis, pamazām izaugot līdz kuģa kapteiņa amatam.
Sākusies jaunas ražošanas ēkas būvniecība Ganību ielā, Ventspilī
Aktīvi būvniecības darbi sākušies Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā pie lidostas. Blakus komunālo automašīnu ražošanas uzņēmumam “Bucher Municipal” sākusies jaunas ražošanas ēkas būvniecība.
Ilgadējais ostas kapteinis Arvīds Buks devies pelnītā atpūtā
Šogad ilggadējam ostas kapteinim Arvīdam Bukam Jūras svētki bija ne tikai prieka, bet arī nelielu skumju piepildīti. 15. jūlijs bija viņa pēdējā darba diena Ventspils ostas kapteiņa amatā. Par daudzajiem darba gadiem darba veterānam pateicās kolēģi un pilsētas dome.
Zvejnieku un jūrnieku svētki
Jūras svētki jau kopš seniem laikiem bijuši nozīmīgi Ventspilij – jūrnieku un zvejnieku pilsētai. Šogad bijušajiem zvejniekiem šie svētki bija dubultpatīkami un zīmīgi – uz tikšanos bija sanākuši reiz Latvijā lielākā zvejnieku kolhoza Sarkanā bāka bijušie darbinieki.
Uzņēmumi Ventspils Brīvostā
SIA Ventspils Metināšanas Rūpnīca valdes loceklis Jevgēnijs Lapkovskis:
– Darboties Ventspilī ir daudz vieglāk nekā Rīgā — šeit ir mazāk birokrātisko šķēršļu, kā arī ļoti laba sadarbība ar Ventspils pašvaldību. Faktors, kas padara pilsētu unikālu, ir Ventspils spēja apvienot tūrismu un rūpniecību. Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrs piedāvā jauniešiem apmācību programmas, kas ir tieši saistītas ar uzņēmuma darbības jomu, piemēram, metālapstrāde, elektronika, mašīnbūves tehnika un citas.
SIA “PurpleGreen Energy C” PtX nodaļas vadītājs Māris Daniševskis: Mēs saredzam lielu potenciālu Latvijai kļūt par atjaunīgās enerģijas eksportētājvalsti. Viens no piemērotākajiem veidiem, kā atjaunīgo enerģiju eksportēt, ir to pārvēršot molekulu formā - piemēram, e-metanola vai “zaļā” amonjaka, un tālāk šo enerģiju eksportēt izmantojot Ventspils brīvostā pieejamo infrastruktūru. Mēs augsti novērtējam Ventspils brīvostas pārvaldes līdzšinējo atbalstu un veiksmīgo sadarbības sākumu, un ar lielu optimismu strādājam pie šī projekta realizēšanas.”
Uldis Ālītis, projektu attīstības un inovāciju vadītājs, SIA “PurpleGreen Energy C”: “Šis ir stratēģiski nozīmīgs projekts ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai ceļā uz nulles emisiju mērķi līdz 2050. gadam. Plānotā rūpnīca darbosies ar uzstādīto elektroenerģijas jaudu 550 MW, ļaujot ik gadu saražot ap 550 000 tonnām zaļā amonjaka. Šī projekta īstenošana varētu palielināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu par 65–70%. Gadā no šī projekta sagaidāms arī būtisks pienesums valsts budžetā – aptuveni 66,4 miljoni eiro nodokļos.”
