Jaunumi un notikumi
Par autoparku Ventspilī interese sit augstu vilni ik pa četriem gadiem
Automašīnas iegāde Ventspils brīvostas vajadzībām, ar kuru brauc
arī brīvostas valdes locekļi, ir temats, ko kā vecu zupu pēc burvju
mājiena uzsilda ikreiz, kad sāk tikšķēt priekšvēlēšanu laika
pulkstenis. Tā, protams, ir tikai sagadīšanās, ka kārtējo “zupas
sildīšanu” pietiek.com sāka ar publicēšanos “Latvijas Avīzē”, kas
ir cieši saistīta ar kravu pārkraušanas biznesu Ventspilī, ka
gandrīz vienlaicīgi materiālu pārpublicēja tādi portāli kā tvnet.lv
un apollo.lv, ka vienlaikus ar žurnālistu sarosīšanos par Ventspili
atcerējusies arī Valsts Kontrole.
Par nepatiesu informāciju TV 3 ziņu raidījumā
Ventspils brīvostas pārvalde informē, ka telekanāla TV3 ziņu
raidījuma sižetā “Elektrificēs dzelzceļu no Latgales uz Rīgu”
2017.gada 17.janvārī, ko sagatavoja Jānis Eglītis un Ivo Veiss,
sniegtas nepatiesas ziņas par darbu Ventspils brīvostā.
Immer Digital: domājam par cilvēkiem un vidi
Uzņēmums Immer Digital, kas ražos elastīgo iepakojumu pārtikas
un nepārtikas produktiem un šim mērķim no Ventspils brīvostas
pārvaldes nomā zemi un telpas pērn uzbūvētajā Ventspils Augsto
tehnoloģiju parka Tehnoloģiju centra ēkā, drīzumā plāno uzsākt
ražošanu.
Informācija par Ventspils brīvostas valdes 6.janvāra sēdē lemtajiem jautājumiem
-Valde saskaņoja SIA “”Ventspils nafta” termināls” ieceri uzstādīt
tvaiku kontroles sistēmas uzņēmuma nomas teritorijā Talsu ielā 75,
kā arī naftas produktu tehnoloģisko cauruļvadu būvniecības ieceri.
2016.gadā Ventspils ostā ienāca 1291 tirdzniecības kuģis
Aizvadītā gada laikā Ventspils ostā lielie tirdzniecības kuģi
ienāca 1291 reizi. 448 bijuši tankkuģi, bet 843 – sauskravas
kuģi. 439 reizes gadā Ventspils ostu apmeklējuši prāmji, bet
vienu reizi Ventspilī ienāca kruīza kuģis.
2016.gadā Ventspils ostā sasniegti jauni prāmju satiksmes rekordi
Ar katru gadu palielinās prāmju satiksmes intensitāte Ventspils
ostā. 2016.gadā sasniegti jauni ar prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro)
un pasažieru rekordapjomi. Prāmju pasažieru skaits salīdzinājumā ar
2015.gadu palielinājies par 9%, bet kravu – par 13%.
Industrializācija kā atbilde kravu samazinājumam
2016. gads kļuvis jau par vēsturi. Parasti uzskata, ka garais gads
nes nelaimes un neveiksmes. Taču Ventspils brīvostas pārvaldnieks
Imants Sarmulis norāda, ka pagājušajā gadā esam nodzīvojuši par
vienu dienu vairāk.
Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums 2016.gadā 18,8 miljoni tonnu
2016.gadu termināļi, kuri strādā Ventspils brīvostā, noslēguši ar
18,8 miljonus tonnu lielu kopējo kravu apgrozījumu. Decembrī
pārkrauti 1,7 miljoni tonnu, kas ir lielākais viena mēneša kravu
apjoms pēdējo deviņu mēnešu laikā. 2016.gadā sasniegti jauni
ar prāmjiem pārvadāto pasažieru un kravu rekordapjomi.
Atvērs kuģošanas līniju no Ventspils uz Beļģijas un Apvienotās Karalistes ostām
2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL)
atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz
Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.
2016. gads Ventspils ostā
Šis gads Ventspils brīvostai kļuvis par tās attīstības stratēģijas
tālredzīguma apliecinājumu. Šogad pabeigti vairāki lieli
investīciju projekti, padarot ostas infrastruktūru vēl drošāku un
ērtāku kuģu ienākšanai un kravu apstrādei. Darbu uzsākusi jaunā
dziļūdens piestātne un divas stividorsabiedrības. Veiksmīgi
turpinājās industrializācija – tika atvērtas jaunas ražotnes,
paplašinātas un jubilejas svinēja jau esošās. Ventspils ir
apstiprinājusi savu statusu kā prāmju pārvadājumu uz Skandināviju
centrs Baltijā.
Uzņēmumi Ventspils Brīvostā
hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošana;
HBT HIDRAULIKA prokūrists Alfrēds Grieze:
– Izvēlējāmies uzsākt savu darbību Ventspilī, jo šeit jau darbojās mūsu uzņēmuma klients SIA Bucher Municipal. Turpmāko darbību un biznesa attīstību veicināja arī tas, ka gan Ventspils pilsētas dome, gan Brīvostas pārvalde ir bijusi pretimnākoša un ir atbalstījusi mūs attīstības procesā.
elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana;
HansaMatrix Ventspils valdes loceklis Ilmārs Osmanis:
– Kad 2005. gadā sākām veidot Ventspils Elektronikas fabriku, man radās jautājums: „Kas rūpnīcā strādās?” Atbildot uz šo, pilsēta Ventspils Augstskolas informācijas tehnoloģiju fakultātē izveidoja jaunu inženierzinātņu nodaļu, bet vēlāk arī Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrā ieviesa elektronikas tehniķu programmu. Šo studiju programmu absolventi joprojām ir ļoti pieprasīti, jo atbilst mūsu prasībām un atrodas tepat tuvumā.
